Raplas pagasts (Rapla vald)
Raplas pagasts (et) ir viena no 4 Igaunijas Raplas apriņķa pašvaldībām tā austrumu un centrālajā daļā. Pašvaldībā ietilpst 1 pilsēta (Rapla), 5 lielciemi (Alu, Hagudi, Jūru, Kaju, Kūziku) un 86 ciemi. Izveidots 2017. gada teritoriālās reformas laikā, apvienojot Jūru, Kaju, Raikilas un Raplas pagastus. Robežojas ar Kohilas pagastu ziemeļos, Harju apriņķa Kozes pagastu ziemeļaustrumos, Jervas apriņķa Tiri pagastu dienvidaustrumos, Kehtnas pagastu dienvidos, Merjamā pagastu rietumos, kā arī Harju apriņķa Saues pagastu ziemeļrietumos.
* Jūru baznīca (Juuru kirik)
* Mahtras muzejs (Mahtra Talurahvamuuseum)
* Mahtras kara piemineklis (Mahtra sõja mälestussammas)
* Vahastu baznīca (Vahastu kirik)
* Losalu purva taka (Loosalu raba matkarada)
* Heredas muiža (Hõreda mõis)
* Raplas baznīca (Rapla kirik)
* Kūziku muiža (Kuusiku mõis)
* Raikilas muiža (Raikküla mõis)
* Jūru baznīca (Juuru kirik)
* Mahtras muzejs (Mahtra Talurahvamuuseum)
* Mahtras kara piemineklis (Mahtra sõja mälestussammas)
* Vahastu baznīca (Vahastu kirik)
* Losalu purva taka (Loosalu raba matkarada)
* Heredas muiža (Hõreda mõis)
* Raplas baznīca (Rapla kirik)
* Kūziku muiža (Kuusiku mõis)
* Raikilas muiža (Raikküla mõis)
Ģeogrāfiskā karte - Raplas pagasts (Rapla vald)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Igaunija
 |
 |
| Igaunijas karogs | |
Kopš 13. gadsimta igauņu apdzīvotā zeme bija dāņu, vācu, zviedru un krievu pakļautībā. Vēsturiski un arī kultūras ziņā Igaunijai vienmēr ir bijusi cieša saikne ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar Ziemeļvalstīm. Par neatkarīgu valsti Igaunija kļuva, Otrā pasaules kara laikā pēc 1940. gada nokļuva PSRS un Vācijas okupācijā, neatkarības atjaunošana tika pasludināta, bet pilnībā atjaunota , ko atzina arī PSRS valdība.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| ET | Igauņu valoda (Estonian language) |
| RU | Krievu valoda (Russian language) |